mandelanus

Latin

Etymology

From Mandēla +‎ -ānus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /man.deːˈlaː.nus/, [män̪d̪eːˈɫ̪äːnʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /man.deˈla.nus/, [män̪d̪eˈläːnus]

Adjective

mandēlānus (feminine mandēlāna, neuter mandēlānum); first/second-declension adjective

1. Of, or from, Mandela

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	mandēlānus	mandēlāna	mandēlānum		mandēlānī	mandēlānae	mandēlāna
genitive	mandēlānī	mandēlānae	mandēlānī		mandēlānōrum	mandēlānārum	mandēlānōrum
dative	mandēlānō	mandēlānae	mandēlānō		mandēlānīs
accusative	mandēlānum	mandēlānam	mandēlānum		mandēlānōs	mandēlānās	mandēlāna
ablative	mandēlānō	mandēlānā	mandēlānō		mandēlānīs
vocative	mandēlāne	mandēlāna	mandēlānum		mandēlānī	mandēlānae	mandēlāna

References

• mandelanus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.