mandaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of mandō.
Participle
[edit]mandātūrus (feminine mandātūra, neuter mandātūrum); first/second-declension participle
- about to consign
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | mandātūrus | mandātūra | mandātūrum | mandātūrī | mandātūrae | mandātūra | |
| genitive | mandātūrī | mandātūrae | mandātūrī | mandātūrōrum | mandātūrārum | mandātūrōrum | |
| dative | mandātūrō | mandātūrae | mandātūrō | mandātūrīs | |||
| accusative | mandātūrum | mandātūram | mandātūrum | mandātūrōs | mandātūrās | mandātūra | |
| ablative | mandātūrō | mandātūrā | mandātūrō | mandātūrīs | |||
| vocative | mandātūre | mandātūra | mandātūrum | mandātūrī | mandātūrae | mandātūra | |