Jump to content

locupletatio

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

locūplētō +‎ -tiō

Noun

[edit]

locūplētātiō f (genitive locūplētātiōnis); third declension

  1. enrichment, wealth

Declension

[edit]

Third-declension noun.

singular plural
nominative locūplētātiō locūplētātiōnēs
genitive locūplētātiōnis locūplētātiōnum
dative locūplētātiōnī locūplētātiōnibus
accusative locūplētātiōnem locūplētātiōnēs
ablative locūplētātiōne locūplētātiōnibus
vocative locūplētātiō locūplētātiōnēs

References

[edit]