litigans

Latin

Etymology

Present active participle of lītigō (“dispute, litigate”)

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈliː.ti.ɡans/, [ˈlʲiːt̪ɪɡä̃ːs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈli.ti.ɡans/, [ˈliːt̪iɡäns]

Participle

lītigāns (genitive lītigantis); third-declension one-termination participle

1. disputing, quarrelling
2. (law) litigating, suing

Declension

Third-declension participle.

	singular			plural
	masc./fem.	neuter		masc./fem.	neuter
nominative	lītigāns			lītigantēs	lītigantia
genitive	lītigantis			lītigantium
dative	lītigantī			lītigantibus
accusative	lītigantem	lītigāns		lītigantēs lītigantīs	lītigantia
ablative	lītigante lītigantī1			lītigantibus
vocative	lītigāns			lītigantēs	lītigantia

¹When used purely as an adjective.

Noun

lītigāns m (genitive lītigantis); third declension

1. a litigant, quarrelsome person

Declension

Third-declension noun.

	singular	plural
nominative	lītigāns	lītigantēs
genitive	lītigantis	lītigantum
dative	lītigantī	lītigantibus
accusative	lītigantem	lītigantēs
ablative	lītigante	lītigantibus
vocative	lītigāns	lītigantēs

References

• “litigans”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• litigans in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.