limitatus

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Perfect passive participle of līmitō.

Participle

[edit]

līmitātus (feminine līmitāta, neuter līmitātum); first/second-declension participle

  1. limited, delimited, bounded
  2. fixed, settled, determined

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative līmitātus līmitāta līmitātum līmitātī līmitātae līmitāta
genitive līmitātī līmitātae līmitātī līmitātōrum līmitātārum līmitātōrum
dative līmitātō līmitātae līmitātō līmitātīs
accusative līmitātum līmitātam līmitātum līmitātōs līmitātās līmitāta
ablative līmitātō līmitātā līmitātō līmitātīs
vocative līmitāte līmitāta līmitātum līmitātī līmitātae līmitāta

References

[edit]