liberaturus

Latin

Etymology

Future active participle of līberō (“liberate”).

Participle

līberātūrus (feminine līberātūra, neuter līberātūrum); first/second-declension participle

1. about to free, liberate
2. about to release, deliver
3. about to absolve, acquit

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	līberātūrus	līberātūra	līberātūrum		līberātūrī	līberātūrae	līberātūra
genitive	līberātūrī	līberātūrae	līberātūrī		līberātūrōrum	līberātūrārum	līberātūrōrum
dative	līberātūrō	līberātūrae	līberātūrō		līberātūrīs
accusative	līberātūrum	līberātūram	līberātūrum		līberātūrōs	līberātūrās	līberātūra
ablative	līberātūrō	līberātūrā	līberātūrō		līberātūrīs
vocative	līberātūre	līberātūra	līberātūrum		līberātūrī	līberātūrae	līberātūra