lenitus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of lēniō.
Participle
[edit]lēnītus (feminine lēnīta, neuter lēnītum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | lēnītus | lēnīta | lēnītum | lēnītī | lēnītae | lēnīta | |
| genitive | lēnītī | lēnītae | lēnītī | lēnītōrum | lēnītārum | lēnītōrum | |
| dative | lēnītō | lēnītae | lēnītō | lēnītīs | |||
| accusative | lēnītum | lēnītam | lēnītum | lēnītōs | lēnītās | lēnīta | |
| ablative | lēnītō | lēnītā | lēnītō | lēnītīs | |||
| vocative | lēnīte | lēnīta | lēnītum | lēnītī | lēnītae | lēnīta | |