latitatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of latitō.
Participle
[edit]latitātus (feminine latitāta, neuter latitātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | latitātus | latitāta | latitātum | latitātī | latitātae | latitāta | |
| genitive | latitātī | latitātae | latitātī | latitātōrum | latitātārum | latitātōrum | |
| dative | latitātō | latitātae | latitātō | latitātīs | |||
| accusative | latitātum | latitātam | latitātum | latitātōs | latitātās | latitāta | |
| ablative | latitātō | latitātā | latitātō | latitātīs | |||
| vocative | latitāte | latitāta | latitātum | latitātī | latitātae | latitāta | |