lancinatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of lancinō.
Participle
[edit]lancinātus (feminine lancināta, neuter lancinātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | lancinātus | lancināta | lancinātum | lancinātī | lancinātae | lancināta | |
| genitive | lancinātī | lancinātae | lancinātī | lancinātōrum | lancinātārum | lancinātōrum | |
| dative | lancinātō | lancinātae | lancinātō | lancinātīs | |||
| accusative | lancinātum | lancinātam | lancinātum | lancinātōs | lancinātās | lancināta | |
| ablative | lancinātō | lancinātā | lancinātō | lancinātīs | |||
| vocative | lancināte | lancināta | lancinātum | lancinātī | lancinātae | lancināta | |