lancinaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of lancinō (“I rend, mangle, or lacerate”).
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /lan.ki.naːˈtuː.rus/, [ɫ̪äŋkɪnäːˈt̪uːrʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /lan.t͡ʃi.naˈtu.rus/, [län̠ʲt͡ʃinäˈt̪uːrus]
Participle
[edit]lancinātūrus (feminine lancinātūra, neuter lancinātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | lancinātūrus | lancinātūra | lancinātūrum | lancinātūrī | lancinātūrae | lancinātūra | |
| genitive | lancinātūrī | lancinātūrae | lancinātūrī | lancinātūrōrum | lancinātūrārum | lancinātūrōrum | |
| dative | lancinātūrō | lancinātūrae | lancinātūrō | lancinātūrīs | |||
| accusative | lancinātūrum | lancinātūram | lancinātūrum | lancinātūrōs | lancinātūrās | lancinātūra | |
| ablative | lancinātūrō | lancinātūrā | lancinātūrō | lancinātūrīs | |||
| vocative | lancinātūre | lancinātūra | lancinātūrum | lancinātūrī | lancinātūrae | lancinātūra | |