lamentatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of lāmentō.
Participle
[edit]lāmentātus (feminine lāmentāta, neuter lāmentātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | lāmentātus | lāmentāta | lāmentātum | lāmentātī | lāmentātae | lāmentāta | |
| genitive | lāmentātī | lāmentātae | lāmentātī | lāmentātōrum | lāmentātārum | lāmentātōrum | |
| dative | lāmentātō | lāmentātae | lāmentātō | lāmentātīs | |||
| accusative | lāmentātum | lāmentātam | lāmentātum | lāmentātōs | lāmentātās | lāmentāta | |
| ablative | lāmentātō | lāmentātā | lāmentātō | lāmentātīs | |||
| vocative | lāmentāte | lāmentāta | lāmentātum | lāmentātī | lāmentātae | lāmentāta | |