lamentaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of lāmentō.
Participle
[edit]lāmentātūrus (feminine lāmentātūra, neuter lāmentātūrum); first/second-declension participle
- about to lament
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | lāmentātūrus | lāmentātūra | lāmentātūrum | lāmentātūrī | lāmentātūrae | lāmentātūra | |
| genitive | lāmentātūrī | lāmentātūrae | lāmentātūrī | lāmentātūrōrum | lāmentātūrārum | lāmentātūrōrum | |
| dative | lāmentātūrō | lāmentātūrae | lāmentātūrō | lāmentātūrīs | |||
| accusative | lāmentātūrum | lāmentātūram | lāmentātūrum | lāmentātūrōs | lāmentātūrās | lāmentātūra | |
| ablative | lāmentātūrō | lāmentātūrā | lāmentātūrō | lāmentātūrīs | |||
| vocative | lāmentātūre | lāmentātūra | lāmentātūrum | lāmentātūrī | lāmentātūrae | lāmentātūra | |