laetaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of laetō.
Participle
[edit]laetātūrus (feminine laetātūra, neuter laetātūrum); first/second-declension participle
- about to rejoice
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | laetātūrus | laetātūra | laetātūrum | laetātūrī | laetātūrae | laetātūra | |
| genitive | laetātūrī | laetātūrae | laetātūrī | laetātūrōrum | laetātūrārum | laetātūrōrum | |
| dative | laetātūrō | laetātūrae | laetātūrō | laetātūrīs | |||
| accusative | laetātūrum | laetātūram | laetātūrum | laetātūrōs | laetātūrās | laetātūra | |
| ablative | laetātūrō | laetātūrā | laetātūrō | laetātūrīs | |||
| vocative | laetātūre | laetātūra | laetātūrum | laetātūrī | laetātūrae | laetātūra | |