lācēns

Latvian

From lācis (“bear”) +‎ -ēns.

lācēns f (5th declension)

Declension of lācēns (1st declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	lācēns	lācēni
accusative (akuzatīvs)	lācēnu	lācēnus
genitive (ģenitīvs)	lācēna	lācēnu
dative (datīvs)	lācēnam	lācēniem
instrumental (instrumentālis)	lācēnu	lācēniem
locative (lokatīvs)	lācēnā	lācēnos
vocative (vokatīvs)	lācēn	lācēni