kaunīgs

Latvian

Etymology

From kauns (“shame”) +‎ -īgs.

Adjective

kaunīgs (definite kaunīgais, comparative kaunīgāks, superlative viskaunīgākais, adverb kaunīgi)

1. timid, shy, bashful (feeling uncomfortable, not at ease, especially in social contacts)

   viņa ir laba un glīta meitene, tikai pārāk kaunīga ― she is a good and pretty girl, but only too shy, timid

2. timid, shy (expressing feelings of shiness)

   kaunīgs smaids, skatiens ― timid smile, look

   kaunīga atbilde ― timid answer

3. (about animals) shy, timid, skittish (easily scared or startled)

   stirnas te bieži nāk, tādas slaidas, kaunīgas un klusas ― deer often come here, slender, timid, and silent

Declension

Indefinite declension (nenoteiktā galotne) of kaunīgs

	masculine (vīriešu dzimte)			feminine (sieviešu dzimte)
	singular	plural		singular	plural
nominative	kaunīgs	kaunīgi		kaunīga	kaunīgas
genitive	kaunīga	kaunīgu		kaunīgas	kaunīgu
dative	kaunīgam	kaunīgiem		kaunīgai	kaunīgām
accusative	kaunīgu	kaunīgus		kaunīgu	kaunīgas
instrumental	kaunīgu	kaunīgiem		kaunīgu	kaunīgām
locative	kaunīgā	kaunīgos		kaunīgā	kaunīgās
vocative	—	—		—	—

Synonyms

• kautrīgs

Antonyms

• bezkaunīgs, nekaunīgs

Derived terms

• kaunīgums