kaimiņš

Latgalian

Etymology

From Proto-Balto-Slavic [Term?], equivalent to cīms (“village”) +‎ -iņš. Cognates include Latvian kaimiņš and Lithuanian kaimynas.

Pronunciation

• IPA^(key): [ˈkài̯mʲinʲt͡ʃ]
• Hyphenation: kai‧miņš

Noun

kaimiņš m

1. male neighbour

Declension

Declension of kaimiņš (type 1 noun)

	singular	plural
nominative	kaimiņš	kaimini
genitive	kaimiņa	kaimiņu
dative	kaimiņam	kaiminim
accusative	kaimiņu	kaimiņus
instrumental	kaimiņu	kaiminim
locative	kaimiņā	kaimiņūs
vocative	kaimiņ	kaimini

Synonyms

• sābrys

Coordinate terms

• kaiminīne (“female neighbour”)

References

• M. Bukšs, J. Placinskis (1973) Latgaļu volūdas gramatika un pareizraksteibas vōrdneica, Latgaļu izdevnīceiba, page 367
• A. Andronov, L. Leikuma (2008) Latgalīšu-Latvīšu-Krīvu sarunu vuordineica, Lvava, →ISBN, page 11

Latvian

Noun

kaimiņš m (1st declension, feminine form: kaimiņiene)

1. neighbour

Declension

Declension of kaimiņš (1st declension)

	singular	plural
nominative	kaimiņš	kaimiņi
genitive	kaimiņa	kaimiņu
dative	kaimiņam	kaimiņiem
accusative	kaimiņu	kaimiņus
instrumental	kaimiņu	kaimiņiem
locative	kaimiņā	kaimiņos
vocative	kaimiņ	kaimiņi