kaimiņš

Latgalian

Etymology

From Proto-Balto-Slavic [Term?], equivalent to cīms (“village”) +‎ -iņš. Cognates include Latvian kaimiņš and Lithuanian kaimynas.

Pronunciation

• IPA^(key): [ˈkài̯mʲinʲt͡ʃ]
• Hyphenation: kai‧miņš

Noun

kaimiņš m

1. male neighbour

Declension

Declension of kaimiņš (type 1 noun)

	singular	plural
nominative	kaimiņš	kaimini
genitive	kaimiņa	kaimiņu
dative	kaimiņam	kaiminim
accusative	kaimiņu	kaimiņus
instrumental	kaimiņu	kaiminim
locative	kaimiņā	kaimiņūs
vocative	kaimiņ	kaimini

Synonyms

• sābrys

Coordinate terms

• kaiminīne (“female neighbour”)

References

• M. Bukšs, J. Placinskis (1973) Latgaļu volūdas gramatika un pareizraksteibas vōrdneica, Latgaļu izdevnīceiba, page 367
• A. Andronov, L. Leikuma (2008) Latgalīšu-Latvīšu-Krīvu sarunu vuordineica, Lvava, →ISBN, page 11

Latvian

Noun

kaimiņš m (1st declension, feminine form: kaimiņiene)

1. neighbour

Declension

Declension of kaimiņš (1st declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	kaimiņš	kaimiņi
accusative (akuzatīvs)	kaimiņu	kaimiņus
genitive (ģenitīvs)	kaimiņa	kaimiņu
dative (datīvs)	kaimiņam	kaimiņiem
instrumental (instrumentālis)	kaimiņu	kaimiņiem
locative (lokatīvs)	kaimiņā	kaimiņos
vocative (vokatīvs)	kaimiņ	kaimiņi