jubilatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of jūbilō

Participle

jūbilātus (feminine jūbilāta, neuter jūbilātum); first/second-declension participle

1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	jūbilātus	jūbilāta	jūbilātum		jūbilātī	jūbilātae	jūbilāta
genitive	jūbilātī	jūbilātae	jūbilātī		jūbilātōrum	jūbilātārum	jūbilātōrum
dative	jūbilātō	jūbilātae	jūbilātō		jūbilātīs
accusative	jūbilātum	jūbilātam	jūbilātum		jūbilātōs	jūbilātās	jūbilāta
ablative	jūbilātō	jūbilātā	jūbilātō		jūbilātīs
vocative	jūbilāte	jūbilāta	jūbilātum		jūbilātī	jūbilātae	jūbilāta

References

• “jubilatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press