izglītība

See also: izglītībā

Latvian

Etymology

Coined by Atis Kronvalds in 1869, from his earlier coinage izglītot (“to cultivate, to educate”) (from iz- +‎ glītot (“to cultivate”), q.v.), both calques of German ausbilden (“to educate”), Ausbildung (“education, formation”). Later on (1871), Kronvalds gave preference to another coinage, dailēt, for the sense of “to educate,” reserving glītot, izglītot for the sense of “to civilize,” but the broader meaning had already become popular. In 1899, R. Kaudzīte attacked in his writings the forms with initial iz-, to which he preferred forms without it, but in vain.

Noun

izglītība f (5th declension)

1. education, formation (knowledge acquired by learning, usually at school)

   vidusskolas izglītība ― secondary (lit. middle school) education

   augstskolas izglītība ― higher (lit. university) education

   profesionāli tehniskā izglītība ― professional technical education, formation

   politiskā izglītība ― political education, formation

   iegūt augstāko izglītību ― to acquire a higher education

   cilvēks ar plašu izglītību ― a person with a broad, extensive education

2. education, teaching (official institutions, measures that exist for the teaching of children)

   izglītības sistēma ― education system

   izglītības ministrija ― ministry of education

   izglītības nodaļas vadītājs ― the head of the department of education

   izglītības darbs ― educational work

   atvēlēt līdzekļus izglītībai ― to devote resources to education

   tiesības uz izglītību augstskolā ― the right to a university education

Declension

Declension of izglītība (4th declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	izglītība	—
accusative (akuzatīvs)	izglītību	—
genitive (ģenitīvs)	izglītības	—
dative (datīvs)	izglītībai	—
instrumental (instrumentālis)	izglītību	—
locative (lokatīvs)	izglītībā	—
vocative (vokatīvs)	izglītība	—

Synonyms

• audzināšana