iurativus

Latin

Etymology

iūrātus (“sworn”) +‎ -īvus (“-ive”, “pertaining to”)

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /i̯uː.raːˈtiː.u̯us/, [i̯uːräːˈt̪iːu̯ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ju.raˈti.vus/, [juräˈt̪iːvus]

Adjective

iūrātīvus (feminine iūrātīva, neuter iūrātīvum); first/second-declension adjective

1. (Late Latin, literally) Of or pertaining to swearing an oath.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	iūrātīvus	iūrātīva	iūrātīvum		iūrātīvī	iūrātīvae	iūrātīva
genitive	iūrātīvī	iūrātīvae	iūrātīvī		iūrātīvōrum	iūrātīvārum	iūrātīvōrum
dative	iūrātīvō	iūrātīvae	iūrātīvō		iūrātīvīs
accusative	iūrātīvum	iūrātīvam	iūrātīvum		iūrātīvōs	iūrātīvās	iūrātīva
ablative	iūrātīvō	iūrātīvā	iūrātīvō		iūrātīvīs
vocative	iūrātīve	iūrātīva	iūrātīvum		iūrātīvī	iūrātīvae	iūrātīva

Descendants

• Italian: giurativo