iugulaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of iugulō.
Participle
[edit]iugulātūrus (feminine iugulātūra, neuter iugulātūrum); first/second-declension participle
- about to slay
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | iugulātūrus | iugulātūra | iugulātūrum | iugulātūrī | iugulātūrae | iugulātūra | |
| genitive | iugulātūrī | iugulātūrae | iugulātūrī | iugulātūrōrum | iugulātūrārum | iugulātūrōrum | |
| dative | iugulātūrō | iugulātūrae | iugulātūrō | iugulātūrīs | |||
| accusative | iugulātūrum | iugulātūram | iugulātūrum | iugulātūrōs | iugulātūrās | iugulātūra | |
| ablative | iugulātūrō | iugulātūrā | iugulātūrō | iugulātūrīs | |||
| vocative | iugulātūre | iugulātūra | iugulātūrum | iugulātūrī | iugulātūrae | iugulātūra | |