iudicativus
Latin
[edit]Etymology
[edit]iūdicātus (“judged”) + -īvus (“-ive”, “pertaining to”)
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /i̯uː.di.kaːˈtiː.u̯us/, [i̯uːd̪ɪkäːˈt̪iːu̯ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ju.di.kaˈti.vus/, [jud̪ikäˈt̪iːvus]
Adjective
[edit]iūdicātīvus (feminine iūdicātīva, neuter iūdicātīvum); first/second-declension adjective
- (Late Latin, literally) Of or pertaining to judging or judgement; judgemental
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | iūdicātīvus | iūdicātīva | iūdicātīvum | iūdicātīvī | iūdicātīvae | iūdicātīva | |
| genitive | iūdicātīvī | iūdicātīvae | iūdicātīvī | iūdicātīvōrum | iūdicātīvārum | iūdicātīvōrum | |
| dative | iūdicātīvō | iūdicātīvae | iūdicātīvō | iūdicātīvīs | |||
| accusative | iūdicātīvum | iūdicātīvam | iūdicātīvum | iūdicātīvōs | iūdicātīvās | iūdicātīva | |
| ablative | iūdicātīvō | iūdicātīvā | iūdicātīvō | iūdicātīvīs | |||
| vocative | iūdicātīve | iūdicātīva | iūdicātīvum | iūdicātīvī | iūdicātīvae | iūdicātīva | |
Descendants
[edit]- Italian: giudicativo
- Sicilian: judicativu