irruturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of irruō.
Participle
[edit]irrutūrus (feminine irrutūra, neuter irrutūrum); first/second-declension participle
- Alternative form of inruturus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | irrutūrus | irrutūra | irrutūrum | irrutūrī | irrutūrae | irrutūra | |
| genitive | irrutūrī | irrutūrae | irrutūrī | irrutūrōrum | irrutūrārum | irrutūrōrum | |
| dative | irrutūrō | irrutūrae | irrutūrō | irrutūrīs | |||
| accusative | irrutūrum | irrutūram | irrutūrum | irrutūrōs | irrutūrās | irrutūra | |
| ablative | irrutūrō | irrutūrā | irrutūrō | irrutūrīs | |||
| vocative | irrutūre | irrutūra | irrutūrum | irrutūrī | irrutūrae | irrutūra | |