irrumaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of irrumō.
Participle
[edit]irrumātūrus (feminine irrumātūra, neuter irrumātūrum); first/second-declension participle
- about to irrumate
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | irrumātūrus | irrumātūra | irrumātūrum | irrumātūrī | irrumātūrae | irrumātūra | |
| genitive | irrumātūrī | irrumātūrae | irrumātūrī | irrumātūrōrum | irrumātūrārum | irrumātūrōrum | |
| dative | irrumātūrō | irrumātūrae | irrumātūrō | irrumātūrīs | |||
| accusative | irrumātūrum | irrumātūram | irrumātūrum | irrumātūrōs | irrumātūrās | irrumātūra | |
| ablative | irrumātūrō | irrumātūrā | irrumātūrō | irrumātūrīs | |||
| vocative | irrumātūre | irrumātūra | irrumātūrum | irrumātūrī | irrumātūrae | irrumātūra | |