irroraturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of irrōrō.
Participle
[edit]irrōrātūrus (feminine irrōrātūra, neuter irrōrātūrum); first/second-declension participle
- about to besprinkle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | irrōrātūrus | irrōrātūra | irrōrātūrum | irrōrātūrī | irrōrātūrae | irrōrātūra | |
| genitive | irrōrātūrī | irrōrātūrae | irrōrātūrī | irrōrātūrōrum | irrōrātūrārum | irrōrātūrōrum | |
| dative | irrōrātūrō | irrōrātūrae | irrōrātūrō | irrōrātūrīs | |||
| accusative | irrōrātūrum | irrōrātūram | irrōrātūrum | irrōrātūrōs | irrōrātūrās | irrōrātūra | |
| ablative | irrōrātūrō | irrōrātūrā | irrōrātūrō | irrōrātūrīs | |||
| vocative | irrōrātūre | irrōrātūra | irrōrātūrum | irrōrātūrī | irrōrātūrae | irrōrātūra | |