involaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Participle
[edit]involātūrus (feminine involātūra, neuter involātūrum); first/second-declension participle
- future active participle of involō
- (intending to fly at, fly into, rush upon)
- (intending to attack, seize, take possession of, carry off)
Declension
[edit]singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | involātūrus | involātūra | involātūrum | involātūrī | involātūrae | involātūra | |
genitive | involātūrī | involātūrae | involātūrī | involātūrōrum | involātūrārum | involātūrōrum | |
dative | involātūrō | involātūrae | involātūrō | involātūrīs | |||
accusative | involātūrum | involātūram | involātūrum | involātūrōs | involātūrās | involātūra | |
ablative | involātūrō | involātūrā | involātūrō | involātūrīs | |||
vocative | involātūre | involātūra | involātūrum | involātūrī | involātūrae | involātūra |