Jump to content

investigaturus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of investīgō.

Participle

[edit]

investīgātūrus (feminine investīgātūra, neuter investīgātūrum); first/second-declension participle

  1. about to investigate

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative investīgātūrus investīgātūra investīgātūrum investīgātūrī investīgātūrae investīgātūra
genitive investīgātūrī investīgātūrae investīgātūrī investīgātūrōrum investīgātūrārum investīgātūrōrum
dative investīgātūrō investīgātūrae investīgātūrō investīgātūrīs
accusative investīgātūrum investīgātūram investīgātūrum investīgātūrōs investīgātūrās investīgātūra
ablative investīgātūrō investīgātūrā investīgātūrō investīgātūrīs
vocative investīgātūre investīgātūra investīgātūrum investīgātūrī investīgātūrae investīgātūra