intestinalis

Latin

Etymology

Renaissance Latin; from intestīnum (“intestine”) +‎ -ālis.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /in.tes.tiːˈnaː.lis/, [ɪn̪t̪ɛs̠t̪iːˈnäːlʲɪs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /in.tes.tiˈna.lis/, [in̪t̪est̪iˈnäːlis]

Adjective

intestīnālis (neuter intestīnāle); third-declension two-termination adjective

1. intestinal; pertaining to the intestine
   • 1494, Johannes Matthaeus Ferrarius, Expositiones super tractatum de urinis et vigesimam secundam:

     hernia intestinalis

     (please add an English translation of this quotation)

Declension

Third-declension two-termination adjective.

	singular			plural
	masc./fem.	neuter		masc./fem.	neuter
nominative	intestīnālis	intestīnāle		intestīnālēs	intestīnālia
genitive	intestīnālis			intestīnālium
dative	intestīnālī			intestīnālibus
accusative	intestīnālem	intestīnāle		intestīnālēs intestīnālīs	intestīnālia
ablative	intestīnālī			intestīnālibus
vocative	intestīnālis	intestīnāle		intestīnālēs	intestīnālia

Descendants

• English: intestinal
• Spanish: intestinal