intenturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of intendō.
Participle
[edit]intentūrus (feminine intentūra, neuter intentūrum); first/second-declension participle
- about to stretch
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | intentūrus | intentūra | intentūrum | intentūrī | intentūrae | intentūra | |
| genitive | intentūrī | intentūrae | intentūrī | intentūrōrum | intentūrārum | intentūrōrum | |
| dative | intentūrō | intentūrae | intentūrō | intentūrīs | |||
| accusative | intentūrum | intentūram | intentūrum | intentūrōs | intentūrās | intentūra | |
| ablative | intentūrō | intentūrā | intentūrō | intentūrīs | |||
| vocative | intentūre | intentūra | intentūrum | intentūrī | intentūrae | intentūra | |