insultatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of īnsultō.
Participle
[edit]īnsultātus (feminine īnsultāta, neuter īnsultātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | īnsultātus | īnsultāta | īnsultātum | īnsultātī | īnsultātae | īnsultāta | |
| genitive | īnsultātī | īnsultātae | īnsultātī | īnsultātōrum | īnsultātārum | īnsultātōrum | |
| dative | īnsultātō | īnsultātae | īnsultātō | īnsultātīs | |||
| accusative | īnsultātum | īnsultātam | īnsultātum | īnsultātōs | īnsultātās | īnsultāta | |
| ablative | īnsultātō | īnsultātā | īnsultātō | īnsultātīs | |||
| vocative | īnsultāte | īnsultāta | īnsultātum | īnsultātī | īnsultātae | īnsultāta | |