instillatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of īnstillō (“instil, inspire”).

Participle

īnstīllātus (feminine īnstīllāta, neuter īnstīllātum); first/second-declension participle

1. instilled, inspired

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	īnstīllātus	īnstīllāta	īnstīllātum		īnstīllātī	īnstīllātae	īnstīllāta
genitive	īnstīllātī	īnstīllātae	īnstīllātī		īnstīllātōrum	īnstīllātārum	īnstīllātōrum
dative	īnstīllātō	īnstīllātae	īnstīllātō		īnstīllātīs
accusative	īnstīllātum	īnstīllātam	īnstīllātum		īnstīllātōs	īnstīllātās	īnstīllāta
ablative	īnstīllātō	īnstīllātā	īnstīllātō		īnstīllātīs
vocative	īnstīllāte	īnstīllāta	īnstīllātum		īnstīllātī	īnstīllātae	īnstīllāta