insperatus

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Pronunciation

[edit]

Adjective

[edit]

īnspērātus (feminine īnspērāta, neuter īnspērātum); first/second-declension adjective

  1. unhoped-for, unexpected
  2. unforeseen

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative īnspērātus īnspērāta īnspērātum īnspērātī īnspērātae īnspērāta
Genitive īnspērātī īnspērātae īnspērātī īnspērātōrum īnspērātārum īnspērātōrum
Dative īnspērātō īnspērātō īnspērātīs
Accusative īnspērātum īnspērātam īnspērātum īnspērātōs īnspērātās īnspērāta
Ablative īnspērātō īnspērātā īnspērātō īnspērātīs
Vocative īnspērāte īnspērāta īnspērātum īnspērātī īnspērātae īnspērāta

References

[edit]
  • insperatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • insperatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • insperatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.