insperatus
Latin
[edit]Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /in.speːˈraː.tus/, [ĩːs̠peːˈräːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /in.speˈra.tus/, [inspeˈräːt̪us]
Adjective
[edit]īnspērātus (feminine īnspērāta, neuter īnspērātum); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | īnspērātus | īnspērāta | īnspērātum | īnspērātī | īnspērātae | īnspērāta | |
| genitive | īnspērātī | īnspērātae | īnspērātī | īnspērātōrum | īnspērātārum | īnspērātōrum | |
| dative | īnspērātō | īnspērātae | īnspērātō | īnspērātīs | |||
| accusative | īnspērātum | īnspērātam | īnspērātum | īnspērātōs | īnspērātās | īnspērāta | |
| ablative | īnspērātō | īnspērātā | īnspērātō | īnspērātīs | |||
| vocative | īnspērāte | īnspērāta | īnspērātum | īnspērātī | īnspērātae | īnspērāta | |
References
[edit]- “insperatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “insperatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- insperatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.