inspectatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of īnspectō (“observe, look at”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /in.spekˈtaː.tus/, [ĩːs̠pɛkˈt̪äːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /in.spekˈta.tus/, [inspekˈt̪äːt̪us]

Participle

īnspectātus (feminine īnspectāta, neuter īnspectātum); first/second-declension participle

1. observed, having been looked at

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	īnspectātus	īnspectāta	īnspectātum		īnspectātī	īnspectātae	īnspectāta
genitive	īnspectātī	īnspectātae	īnspectātī		īnspectātōrum	īnspectātārum	īnspectātōrum
dative	īnspectātō	īnspectātae	īnspectātō		īnspectātīs
accusative	īnspectātum	īnspectātam	īnspectātum		īnspectātōs	īnspectātās	īnspectāta
ablative	īnspectātō	īnspectātā	īnspectātō		īnspectātīs
vocative	īnspectāte	īnspectāta	īnspectātum		īnspectātī	īnspectātae	īnspectāta