insopitus

Latin

Etymology

in- (“un-”) +‎ sōpītus (“lulled to sleep”)

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /in.soːˈpiː.tus/, [ĩːs̠oːˈpiːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /in.soˈpi.tus/, [insoˈpiːt̪us]

Adjective

īnsōpītus (feminine īnsōpīta, neuter īnsōpītum); first/second-declension adjective

1. sleepless, wakeful

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	īnsōpītus	īnsōpīta	īnsōpītum		īnsōpītī	īnsōpītae	īnsōpīta
genitive	īnsōpītī	īnsōpītae	īnsōpītī		īnsōpītōrum	īnsōpītārum	īnsōpītōrum
dative	īnsōpītō	īnsōpītae	īnsōpītō		īnsōpītīs
accusative	īnsōpītum	īnsōpītam	īnsōpītum		īnsōpītōs	īnsōpītās	īnsōpīta
ablative	īnsōpītō	īnsōpītā	īnsōpītō		īnsōpītīs
vocative	īnsōpīte	īnsōpīta	īnsōpītum		īnsōpītī	īnsōpītae	īnsōpīta

References

• “insopitus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “insopitus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers