insinuatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of īnsinuō.
Participle
[edit]īnsinuātus (feminine īnsinuāta, neuter īnsinuātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | īnsinuātus | īnsinuāta | īnsinuātum | īnsinuātī | īnsinuātae | īnsinuāta | |
| genitive | īnsinuātī | īnsinuātae | īnsinuātī | īnsinuātōrum | īnsinuātārum | īnsinuātōrum | |
| dative | īnsinuātō | īnsinuātae | īnsinuātō | īnsinuātīs | |||
| accusative | īnsinuātum | īnsinuātam | īnsinuātum | īnsinuātōs | īnsinuātās | īnsinuāta | |
| ablative | īnsinuātō | īnsinuātā | īnsinuātō | īnsinuātīs | |||
| vocative | īnsinuāte | īnsinuāta | īnsinuātum | īnsinuātī | īnsinuātae | īnsinuāta | |