insinuaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of īnsinuō.
Participle
[edit]īnsinuātūrus (feminine īnsinuātūra, neuter īnsinuātūrum); first/second-declension participle
- about to penetrate
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | īnsinuātūrus | īnsinuātūra | īnsinuātūrum | īnsinuātūrī | īnsinuātūrae | īnsinuātūra | |
| genitive | īnsinuātūrī | īnsinuātūrae | īnsinuātūrī | īnsinuātūrōrum | īnsinuātūrārum | īnsinuātūrōrum | |
| dative | īnsinuātūrō | īnsinuātūrae | īnsinuātūrō | īnsinuātūrīs | |||
| accusative | īnsinuātūrum | īnsinuātūram | īnsinuātūrum | īnsinuātūrōs | īnsinuātūrās | īnsinuātūra | |
| ablative | īnsinuātūrō | īnsinuātūrā | īnsinuātūrō | īnsinuātūrīs | |||
| vocative | īnsinuātūre | īnsinuātūra | īnsinuātūrum | īnsinuātūrī | īnsinuātūrae | īnsinuātūra | |