inserviturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of īnserviō.
Participle
[edit]īnservītūrus (feminine īnservītūra, neuter īnservītūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | īnservītūrus | īnservītūra | īnservītūrum | īnservītūrī | īnservītūrae | īnservītūra | |
| genitive | īnservītūrī | īnservītūrae | īnservītūrī | īnservītūrōrum | īnservītūrārum | īnservītūrōrum | |
| dative | īnservītūrō | īnservītūrae | īnservītūrō | īnservītūrīs | |||
| accusative | īnservītūrum | īnservītūram | īnservītūrum | īnservītūrōs | īnservītūrās | īnservītūra | |
| ablative | īnservītūrō | īnservītūrā | īnservītūrō | īnservītūrīs | |||
| vocative | īnservītūre | īnservītūra | īnservītūrum | īnservītūrī | īnservītūrae | īnservītūra | |