inscitus

Latin

Etymology

From in- +‎ scītus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /inˈskiː.tus/, [ĩːˈs̠kiːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /inˈʃi.tus/, [in̠ʲˈʃiːt̪us]

Adjective

īnscītus (feminine īnscīta, neuter īnscītum); first/second-declension adjective

1. unknown
2. (middle voice) ignorant, inexperienced, unskilful
3. (middle voice) silly, stupid

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	īnscītus	īnscīta	īnscītum		īnscītī	īnscītae	īnscīta
genitive	īnscītī	īnscītae	īnscītī		īnscītōrum	īnscītārum	īnscītōrum
dative	īnscītō	īnscītae	īnscītō		īnscītīs
accusative	īnscītum	īnscītam	īnscītum		īnscītōs	īnscītās	īnscīta
ablative	īnscītō	īnscītā	īnscītō		īnscītīs
vocative	īnscīte	īnscīta	īnscītum		īnscītī	īnscītae	īnscīta

Derived terms

• īnscītia

References

• “inscitus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “inscitus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• inscitus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.