inquisiturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of inquīrō.
Participle
[edit]inquīsītūrus (feminine inquīsītūra, neuter inquīsītūrum); first/second-declension participle
- about to investigate or examine
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | inquīsītūrus | inquīsītūra | inquīsītūrum | inquīsītūrī | inquīsītūrae | inquīsītūra | |
| genitive | inquīsītūrī | inquīsītūrae | inquīsītūrī | inquīsītūrōrum | inquīsītūrārum | inquīsītūrōrum | |
| dative | inquīsītūrō | inquīsītūrae | inquīsītūrō | inquīsītūrīs | |||
| accusative | inquīsītūrum | inquīsītūram | inquīsītūrum | inquīsītūrōs | inquīsītūrās | inquīsītūra | |
| ablative | inquīsītūrō | inquīsītūrā | inquīsītūrō | inquīsītūrīs | |||
| vocative | inquīsītūre | inquīsītūra | inquīsītūrum | inquīsītūrī | inquīsītūrae | inquīsītūra | |