inpunitus
Latin
[edit]Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /in.puːˈniː.tus/, [ɪmpuːˈniːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /in.puˈni.tus/, [inpuˈniːt̪us]
Adjective
[edit]inpūnītus (feminine inpūnīta, neuter inpūnītum); first/second-declension adjective
- Alternative form of impūnītus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | inpūnītus | inpūnīta | inpūnītum | inpūnītī | inpūnītae | inpūnīta | |
| genitive | inpūnītī | inpūnītae | inpūnītī | inpūnītōrum | inpūnītārum | inpūnītōrum | |
| dative | inpūnītō | inpūnītae | inpūnītō | inpūnītīs | |||
| accusative | inpūnītum | inpūnītam | inpūnītum | inpūnītōs | inpūnītās | inpūnīta | |
| ablative | inpūnītō | inpūnītā | inpūnītō | inpūnītīs | |||
| vocative | inpūnīte | inpūnīta | inpūnītum | inpūnītī | inpūnītae | inpūnīta | |