Jump to content

inplanatus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Perfect passive participle of inplānō

Participle

[edit]

inplānātus (feminine inplānāta, neuter inplānātum); first/second-declension participle

  1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative inplānātus inplānāta inplānātum inplānātī inplānātae inplānāta
genitive inplānātī inplānātae inplānātī inplānātōrum inplānātārum inplānātōrum
dative inplānātō inplānātae inplānātō inplānātīs
accusative inplānātum inplānātam inplānātum inplānātōs inplānātās inplānāta
ablative inplānātō inplānātā inplānātō inplānātīs
vocative inplānāte inplānāta inplānātum inplānātī inplānātae inplānāta