inpeditus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of inpediō.
Participle
[edit]inpedītus (feminine inpedīta, neuter inpedītum, comparative inpedītior); first/second-declension participle
- Alternative form of impedītus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | inpedītus | inpedīta | inpedītum | inpedītī | inpedītae | inpedīta | |
| genitive | inpedītī | inpedītae | inpedītī | inpedītōrum | inpedītārum | inpedītōrum | |
| dative | inpedītō | inpedītae | inpedītō | inpedītīs | |||
| accusative | inpedītum | inpedītam | inpedītum | inpedītōs | inpedītās | inpedīta | |
| ablative | inpedītō | inpedītā | inpedītō | inpedītīs | |||
| vocative | inpedīte | inpedīta | inpedītum | inpedītī | inpedītae | inpedīta | |