innutritus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of innūtriō.

Participle

innūtrītus (feminine innūtrīta, neuter innūtrītum); first/second-declension participle

1. nourished

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	innūtrītus	innūtrīta	innūtrītum		innūtrītī	innūtrītae	innūtrīta
genitive	innūtrītī	innūtrītae	innūtrītī		innūtrītōrum	innūtrītārum	innūtrītōrum
dative	innūtrītō	innūtrītae	innūtrītō		innūtrītīs
accusative	innūtrītum	innūtrītam	innūtrītum		innūtrītōs	innūtrītās	innūtrīta
ablative	innūtrītō	innūtrītā	innūtrītō		innūtrītīs
vocative	innūtrīte	innūtrīta	innūtrītum		innūtrītī	innūtrītae	innūtrīta

References

• “innutritus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “innutritus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• innutritus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.