inmutatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of inmūtō (“change, alter”).
Participle
[edit]inmūtātus (feminine inmūtāta, neuter inmūtātum); first/second-declension participle
- Alternative form of immūtātus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | inmūtātus | inmūtāta | inmūtātum | inmūtātī | inmūtātae | inmūtāta | |
| genitive | inmūtātī | inmūtātae | inmūtātī | inmūtātōrum | inmūtātārum | inmūtātōrum | |
| dative | inmūtātō | inmūtātae | inmūtātō | inmūtātīs | |||
| accusative | inmūtātum | inmūtātam | inmūtātum | inmūtātōs | inmūtātās | inmūtāta | |
| ablative | inmūtātō | inmūtātā | inmūtātō | inmūtātīs | |||
| vocative | inmūtāte | inmūtāta | inmūtātum | inmūtātī | inmūtātae | inmūtāta | |