injuratus

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /in.i̯uːˈraː.tus/, [ɪni̯uːˈräːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /in.juˈra.tus/, [injuˈräːt̪us]

Adjective

injūrātus (feminine injūrāta, neuter injūrātum); first/second-declension adjective

1. Alternative form of iniūrātus

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	injūrātus	injūrāta	injūrātum		injūrātī	injūrātae	injūrāta
genitive	injūrātī	injūrātae	injūrātī		injūrātōrum	injūrātārum	injūrātōrum
dative	injūrātō	injūrātae	injūrātō		injūrātīs
accusative	injūrātum	injūrātam	injūrātum		injūrātōs	injūrātās	injūrāta
ablative	injūrātō	injūrātā	injūrātō		injūrātīs
vocative	injūrāte	injūrāta	injūrātum		injūrātī	injūrātae	injūrāta

References

• “injuratus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• injuratus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.