infrunitus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /in.fruːˈniː.tus/, [ĩːfruːˈniːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /in.fruˈni.tus/, [iɱfruˈniːt̪us]
Adjective
[edit]īnfrūnītus (feminine īnfrūnīta, neuter īnfrūnītum); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | īnfrūnītus | īnfrūnīta | īnfrūnītum | īnfrūnītī | īnfrūnītae | īnfrūnīta | |
| genitive | īnfrūnītī | īnfrūnītae | īnfrūnītī | īnfrūnītōrum | īnfrūnītārum | īnfrūnītōrum | |
| dative | īnfrūnītō | īnfrūnītae | īnfrūnītō | īnfrūnītīs | |||
| accusative | īnfrūnītum | īnfrūnītam | īnfrūnītum | īnfrūnītōs | īnfrūnītās | īnfrūnīta | |
| ablative | īnfrūnītō | īnfrūnītā | īnfrūnītō | īnfrūnītīs | |||
| vocative | īnfrūnīte | īnfrūnīta | īnfrūnītum | īnfrūnītī | īnfrūnītae | īnfrūnīta | |
References
[edit]- “infrunitus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- infrunitus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- infrunitus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.