infrenans
Latin
[edit]Etymology
[edit]Present participle of īnfrēnō.
Participle
[edit]īnfrēnāns (genitive īnfrēnantis); third-declension one-termination participle
Declension
[edit]Third-declension participle.
| singular | plural | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
| nominative | īnfrēnāns | īnfrēnantēs | īnfrēnantia | ||
| genitive | īnfrēnantis | īnfrēnantium | |||
| dative | īnfrēnantī | īnfrēnantibus | |||
| accusative | īnfrēnantem | īnfrēnāns | īnfrēnantēs īnfrēnantīs |
īnfrēnantia | |
| ablative | īnfrēnante īnfrēnantī1 |
īnfrēnantibus | |||
| vocative | īnfrēnāns | īnfrēnantēs | īnfrēnantia | ||
1When used purely as an adjective.