inflicturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of īnflīgō.
Participle
[edit]īnflīctūrus (feminine īnflīctūra, neuter īnflīctūrum); first/second-declension participle
- about to inflict
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | īnflīctūrus | īnflīctūra | īnflīctūrum | īnflīctūrī | īnflīctūrae | īnflīctūra | |
| genitive | īnflīctūrī | īnflīctūrae | īnflīctūrī | īnflīctūrōrum | īnflīctūrārum | īnflīctūrōrum | |
| dative | īnflīctūrō | īnflīctūrae | īnflīctūrō | īnflīctūrīs | |||
| accusative | īnflīctūrum | īnflīctūram | īnflīctūrum | īnflīctūrōs | īnflīctūrās | īnflīctūra | |
| ablative | īnflīctūrō | īnflīctūrā | īnflīctūrō | īnflīctūrīs | |||
| vocative | īnflīctūre | īnflīctūra | īnflīctūrum | īnflīctūrī | īnflīctūrae | īnflīctūra | |