infitiaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of īnfitior.
Participle
[edit]īnfitiātūrus (feminine īnfitiātūra, neuter īnfitiātūrum); first/second-declension participle
- about to deny
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | īnfitiātūrus | īnfitiātūra | īnfitiātūrum | īnfitiātūrī | īnfitiātūrae | īnfitiātūra | |
| genitive | īnfitiātūrī | īnfitiātūrae | īnfitiātūrī | īnfitiātūrōrum | īnfitiātūrārum | īnfitiātūrōrum | |
| dative | īnfitiātūrō | īnfitiātūrae | īnfitiātūrō | īnfitiātūrīs | |||
| accusative | īnfitiātūrum | īnfitiātūram | īnfitiātūrum | īnfitiātūrōs | īnfitiātūrās | īnfitiātūra | |
| ablative | īnfitiātūrō | īnfitiātūrā | īnfitiātūrō | īnfitiātūrīs | |||
| vocative | īnfitiātūre | īnfitiātūra | īnfitiātūrum | īnfitiātūrī | īnfitiātūrae | īnfitiātūra | |