infirmaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of īnfirmō.
Participle
[edit]īnfirmātūrus (feminine īnfirmātūra, neuter īnfirmātūrum); first/second-declension participle
- about to weaken
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | īnfirmātūrus | īnfirmātūra | īnfirmātūrum | īnfirmātūrī | īnfirmātūrae | īnfirmātūra | |
| genitive | īnfirmātūrī | īnfirmātūrae | īnfirmātūrī | īnfirmātūrōrum | īnfirmātūrārum | īnfirmātūrōrum | |
| dative | īnfirmātūrō | īnfirmātūrae | īnfirmātūrō | īnfirmātūrīs | |||
| accusative | īnfirmātūrum | īnfirmātūram | īnfirmātūrum | īnfirmātūrōs | īnfirmātūrās | īnfirmātūra | |
| ablative | īnfirmātūrō | īnfirmātūrā | īnfirmātūrō | īnfirmātūrīs | |||
| vocative | īnfirmātūre | īnfirmātūra | īnfirmātūrum | īnfirmātūrī | īnfirmātūrae | īnfirmātūra | |