infestatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of īnfestō (“molest, attack”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /in.feːsˈtaː.tus/, [ĩːfeːs̠ˈt̪äːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /in.fesˈta.tus/, [iɱfesˈt̪äːt̪us]

Participle

īnfēstātus (feminine īnfēstāta, neuter īnfēstātum); first/second-declension participle

1. troubled, molested, having been disturbed
2. attacked, injured, destroyed, having been impaired

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	īnfēstātus	īnfēstāta	īnfēstātum		īnfēstātī	īnfēstātae	īnfēstāta
genitive	īnfēstātī	īnfēstātae	īnfēstātī		īnfēstātōrum	īnfēstātārum	īnfēstātōrum
dative	īnfēstātō	īnfēstātae	īnfēstātō		īnfēstātīs
accusative	īnfēstātum	īnfēstātam	īnfēstātum		īnfēstātōs	īnfēstātās	īnfēstāta
ablative	īnfēstātō	īnfēstātā	īnfēstātō		īnfēstātīs
vocative	īnfēstāte	īnfēstāta	īnfēstātum		īnfēstātī	īnfēstātae	īnfēstāta

References

• infestatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)